Valmieras reģionālās Vides pārvaldes galvenie uzdevumi

Valmieras RVP darbību regulē Valmieras reģionālās vides pārvaldes reglaments, kuru ir apstiprinājis Valsts vides dienesta ģenerāldirektors 2005.gada 1.janvārī. 

VALMIERAS REĢIONĀLĀS VIDES PĀRVALDES REGLAMENTS

I Vispārējie noteikumi

1.       Valmieras reģionālā vides pārvalde (turpmāk - pārvalde) ir Latvijas Republikas Valsts vides dienesta (turpmāk - dienests) teritoriālā struktūrvienība, kura īsteno valsts vides aizsardzības politiku Valmieras, Cēsu, Limbažu un Valkas rajonā (turpmāk - reģions).

2.       Tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas mazā ģerboņa attēlu un institūcijas pilnu nosaukumu. Pārvaldei ir budžeta konts Valsts kasē.

3.       Pārvalde savas funkcijas īsteno sadarbībā ar attiecīgajām Vides ministrijas un Valsts vides dienesta struktūrvienībām un padotībā esošajām    institūcijām, ar citām valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, juridiskām un fiziskām personām.

4.       Pārvaldes galvenās funkcijas ir šādas:

4.1.     administratīvo aktu izdošana fiziskām un juridiskām personām vides aizsardzības jautājumos,

4.2.     vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas kontrole,

4.3.     vides datu un informācijas vākšana, apkopošana, nodošana uzglabāšanai centralizētajās datu bāzēs, vides informācijas sniegšana.

II  Pārvaldes  uzdevumi  

5.       Pārvaldei ir šādi galvenie uzdevumi:

5.1.     vides aizsardzībā:

5.1.1.   veikt sākotnējo izvērtējumu paredzētai darbībai, kura var būtiski ietekmēt vidi, izdot tehniskos noteikumus paredzētajām darbībām;

5.1.2.   normatīvos aktos noteiktā kārtībā saskaņot vai noteikt dabas resursu izmantošanas limitus;

5.1.3.   izsniegt un saskaņot normatīvos aktos noteiktā kārtībā atļaujas (licences) dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus;

5.1.4.   noteikt videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu apmēru; 

5.1.5.   piedalīties reģiona, rajonu, vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādes procesā, izsniedzot vides un dabas aizsardzības nosacījumus teritoriju plānojumu izstrādāšanā un piedaloties to sabiedriskajā apspriešanā;

5.1.6.   savas kompetences ietvaros piedalīties politikas dokumentu izstrādāšanā;

5.1.7.   piedalīties pašvaldību vides aizsardzības programmu izstrādāšanā;

5.1.8.   izstrādāt priekšlikumus vides aizsardzības uzlabošanai reģiona līmenī un iesniegt tos attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām;

5.1.9.   sniegt priekšlikumus par jauniem vides aizsardzību regulējošiem normatīviem aktiem vai grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos , kā arī sagatavot atzinumus par Vides ministrijas izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem;

5.1.10.  veikt likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Sugu un biotopu aizsardzības likumā, kā arī tiem pakārtotajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5.2.    kontroles jomā:

5.2.1.   normatīvajos aktos noteiktā kārtībā kontrolēt:

5.2.1.1.  dabas resursu ieguvi un izmantošanu;

5.2.1.2.  piesārņojošo vielu emisiju vidē;

5.2.1.3.  ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas, iepakošanas, lietošanas un uzglabāšanas noteikumu ievērošanu;

5.2.1.4.  iepakojuma apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu;

5.2.1.5.  bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu ievērošanu;

5.2.1.6.  īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, kurām nav administrācijas, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un mikroliegumu aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas normatīvo prasību ievērošanu;

5.2.1.7.  ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;

5.2.2.   kontrolēt un saskaņot pārskatus par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu;

5.3.     vides informācijas jomā:

5.3.1.   apzināt, sagatavot un apkopot vides datus un informāciju, nodot tos uzglabāšanai centralizētajās datu bāzēs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošināt ikgadējo valsts statistikas pārskatu datus savākšanu, pārbaudi un ievadīšanu centralizētajās datu bāzēs;

5.3.2.   sadarbībā ar Latvijas Vides aģentūru veikt uzkrāto datu analīzi, izvērtējot vides stāvokļa izmaiņas un to cēloņus, prognozējot procesu turpmāko attīstību, izstrādāt rekomendācijas, priekšlikumus un programmas kaitīgās ietekmes uz vidi samazināšanai un novēršanai, vides kvalitātes uzlabošanai;

5.3.3.   informēt Vides ministriju par vides stāvokli un tā dinamiku, par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, par veiktajiem kontroles pasākumiem, apkopojumu par saņemtajiem pieteikumiem licenču un atļauju izsniegšanai un par izsniegtajām atļaujām reģionā;

5.3.4.   pēc pieprasījuma sniegt informāciju par savā kompetencē esošajiem jautājumiem citām valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām, sniegt sabiedrībai vides informāciju;

5.3.5.   popularizēt Vides ministrijas vides politiku, veidot sabiedrisko domu par vidi ar masu informācijas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju palīdzību, veicināt izpratni par vides aizsardzību;

5.3.6.   veicināt labāko pieejamo tehnoloģiju, ISO 14000 sistēmas standartu, Eiropas Savienības vides pārvaldības sistēmas un ekomarķējuma ieviešanu uzņēmējdarbībā;

5.4.     piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrācijā un rūpniecisko avāriju novēršanā:

5.4.1.   piedalīties piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanā un sākotnējā novērtēšanā, ko savā administratīvajā teritorijā organizē un veic pašvaldības;

5.4.2.   reģistrēt piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, apkopojot un nododot uzglabāšanai centralizētajās datu bāzēs datus par to atrašanās vietu, tipu un bīstamību, kā arī apzināt videi īpaši bīstamo un bīstamo vielu emisiju ietekmētās teritorijas;

5.4.3.   pieņemt un izvērtēt pieteikumus par bīstamajām vielām objektā;

5.4.4.   sadarboties ar pašvaldībām avārijas situāciju un to novēršanas plānu izstrādāšanā,

5.4.5.   nekavējoties informēt Avārijas situācijas vadības un informācijas centru un pašvaldību par avārijas situācijām;

5.4.6.   piedalīties rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtēšanā;

5.4.7.   rūpnieciskās avārijas gadījumā sniegt Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pārvaldes rīcībā esošo informāciju par objektā lietotajām bīstamajām vielām, kā arī par citiem objektiem vai faktoriem objekta tuvumā, kas var padarīt smagākas rūpnieciskās avārijas sekas;

5.4.8.   pieprasīt no atbildīgajām personām, uzņēmumiem un iestādēm nekavējošu avārijas seku likvidāciju un kontrolēt izpildi, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt rekomendācijas un norādījumus avārijas radīto seku likvidēšanai, analizēt avārijas rašanās cēloņus, noteikt sākotnējo prognozi kaitīgās ietekmes uz vidi attīstībai, savākt izejas datus nodarītā kaitējuma izvērtēšanai;

5.5.     veikt citus normatīvajos aktos un Valsts vides dienesta rīkojumos noteiktos uzdevumus.

III  Pārvaldes tiesības

6.       Pārvaldei ir šādas tiesības:

6.1.     pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

6.2.     izmantot valsts pirmpirkuma tiesības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurām nav izveidota administrācija, lēmumu par zemes pirkšanu pieņemot pēc saskaņošanas ar Vides ministriju;

6.3.     izveidot ekspertu un citas darba grupas savā kompetencē esošo jautājumu risināšanai un slēdzienu sagatavošanai;

6.4.     netraucēti kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu pārvaldes kompetencē esošajos jautājumos jebkurā objektā;

6.5.     ja nepieciešams, saņemt atzinumus par sagatavotajām atļaujām no citām valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām;

6.6.     vides un dabas aizsardzības prasību pārkāpumu gadījumos apturēt atļauju (licenču) darbību, ierosināt anulēt vai anulēt tās;

6.7.   vides aizsardzības vai dabas resursu lietošanas prasību pārkāpumu gadījumos apturēt atļauju (licenču) darbību, ierosināt anulēt vai anulēt tās;

6.8.     piedalīties rūpniecisko avāriju izmeklēšanā;

6.9.     celt prasību tiesā par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību un vides un dabas aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem;

6.10.     veikt citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

IV  Pārvaldes struktūra un darba organizācija

7.       Pārvaldei ir struktūrvienības - daļas

8.       Pārvaldi vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts vides dienesta ģenerāldirektors. Pārvaldes direktors vienlaicīgi ir vides aizsardzības galvenais valsts inspektors reģionā.

9.    Pārvaldes budžetu, darba plānu, atskaites apstiprina dienesta ģenerāldirektors.

10.       Pārvaldes direktors:

10.1.     nodrošina vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi;

10.2.   rīkojas ar pārvaldei piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši dienesta ģenerāldirektora apstiprinātai tāmei;

10.3.   pēc saskaņošanas ar dienesta ģenerāldirektoru izdod pārvaldes reglamentu;

10.4.     pieņem darbā un atbrīvo no darba darbiniekus, ieceļ amatā un atbrīvo no amata ierēdņus, izņemot direktora vietnieku;

10.5.     nosaka pārvaldes struktūru, amatu sarakstu un amata algas piešķirtā finansējuma ietvaros;

10.6.     apstiprina amata aprakstus, darba kārtības noteikumus un citus iekšējos tiesības aktus;

10.7.     pieņem lēmumus, izdod rīkojumus, instrukcijas un metodiskos norādījumus pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem;

10.8.     bez īpaša pilnvarojuma pārstāv pārvaldi valsts un pašvaldību institūcijās, komercsabiedrībās un organizācijās;

10.9.     savas kompetences ietvaros slēdz līgumus pārvaldes vārdā;

10.10.     normatīvos aktos noteiktā kārtībā rīkojas ar pārvaldes valdījumā esošo mantu;

10.11.     veic citus dienesta ģenerāldirektora vai tā pilnvarotu personu norādījumus.

11.   Pārvaldes direktors ir atbildīgs par pārvaldes darba organizāciju, funkciju izpildi, budžeta līdzekļu izmantošanu un mantas saglabāšanu.

12.   Pārvaldes direktoram var būt vietnieki, kurus ieceļ amatā un no amata atbrīvo Valsts vides dienesta ģenerāldirektors.

13.   Pārvaldes darbinieku un ierēdņu tiesības un pienākumus nosaka normatīvie akti, šis reglaments, pārvaldes direktora apstiprināti amata apraksti, darba līgumi un iekšējie tiesību akti.

V  Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana

14.  Pārvaldes direktors nodrošina tās darbības tiesiskumu. Pārvaldes direktors izveido pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmu un nodrošina tās efektīvu darbību.

15.  Pārvaldes amatpersonu izdotos lēmumus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, var apstrīdēt Vides pārraudzības birojā.

16.  Pārvaldes amatpersonu izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram.

VI  Pārvaldes struktūra un darba organizācija

17.   Pārvaldes finansu līdzekļus veido:

17.1. valsts budžeta līdzekļi;

17.2. ieņēmumi no sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

17.3. fizisko un juridisko personu dāvinājumi.